Close

New articles

Latvija palielinās minimālās algas un pamatpensijas

Labklājības ministrija rosina minimālo algu noteikt 50% apmērā no vidējās algas valstī un pēc šādas formulas tai nevajadzētu būt 500 eiro “uz papīra”, kā tas ir šobrīd, bet gan 650 eiro, Latvijas Radio 4 raidījumā “Aktieri” teica labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām ES (zemāka ir tikai Bulgārijā). ES valstis kopumā ir vienojušās par minimālās algas aprēķināšanas principiem. Taču Eiropas regula stāsies spēkā pēc diviem vai trim gadiem,

savukārt Latvija vēlas paaugstināt minimālo algu jau 2023. gadā. “Es domāju, ka uzņēmēji saprot, ka par savu darbu ir jāmaksā. Un viņiem būtu pienācīgi jāmaksā. Īpaši, ja cilvēks strādā pilnu slodzi un tajā pašā vietā. Ar pašreizējiem 500 eiro ir ļoti grūti izdzīvot. Galu galā šie pieci simti eiro ir “uz papīra”. Atskaitot visus nodokļus, tas ir vēl mazāk. Pie šodienas augstajām izmaksām ar to ir ļoti, ļoti grūti izdzīvot,” Eglītis skaidroja steigu.

Ministrija piedāvāja darba devējiem un arodbiedrībām jaunu aprēķina formulu: minimālajai algai jābūt vismaz pusei no vidējās bruto algas valstī.

“Šī ir formula, pēc kuras mēs katru gadu atjaunināsim minimālās algas apmēru. Tas notiks 2023. gadā. Mums jāgaida līdz nākamā gada janvārim – tad mēs redzēsim lielu izrāvienu: tas vairs nebūs 500, bet vismaz 650 eiro

[bruto]. Tā varētu būt minimālā alga valstī,” solīja Eglītis.

Viņš norādīja, ka lēmumu nevar pieņemt bez uzņēmēju un arodbiedrību līdzdalības. Tajā pašā laikā darba devēji vēl nav vienisprātis: ne visi ir pārliecināti, ka jaunā formula jāievieš tagad un ka tas jādara radikāli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka situācija dažādās nozarēs un reģionos ir atšķirīga – minimālās algas lēciens Latgalē varētu radīt vairāk problēmu nekā Rīgā, kur vidējā alga ir augstāka nekā valstī.

“Taču diskusijas par šo jautājumu turpinās. Un attiecībā uz nākamā gada janvāri es esmu pārliecināts par 95%, ka tad tiešām būs tie 650 eiro vai kaut kas tamlīdzīgs,” teica Gatis Eglītis.

Pēc viņa teiktā, nākamgad varētu tikt ieviesta arī pamatpensiju koncepcija, ko pašlaik izstrādā Darba ministrija. Tās būtība ir tāda, ka ir noteikta pamatparāds, kas pienākas visiem pensionāriem neatkarīgi no tā, vai persona ir strādājusi vai ne, un tam tiek pieskaitīta otra daļa – tā, tāpat kā tagad, būs atkarīga no darba stāža un veikto obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma.

“Man uz galda ir tehnisks dokuments. Tie ir daudzi dažādu scenāriju aprēķini: ja par pamatu ņemam vienu scenāriju, cik tas izmaksā budžetam? Kādas ir otra scenārija izmaksas? […] Jebkurā gadījumā 90 procentiem pensiju saņēmēju, īpaši mazajiem, pensijas palielināsies. […] Šeit ir svarīgi saprast, kāda tieši būs šī pamatsumma, kas pienākas pilnīgi visiem. Galu galā, jo lielāks tas būs, jo lielāka būs ietekme uz budžetu,” atzina politiķis.


Latvija palielinās minimālās algas un pamatpensijas

Labklājības ministrija rosina minimālo algu noteikt 50% apmērā no vidējās algas valstī un pēc šādas formulas tai nevajadzētu būt 500 eiro “uz papīra”, kā tas ir šobrīd, bet gan 650 eiro, Latvijas Radio 4 raidījumā “Aktieri” teica labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām ES (zemāka ir tikai Bulgārijā). ES valstis kopumā ir vienojušās par minimālās algas aprēķināšanas principiem. Taču Eiropas regula stāsies spēkā pēc diviem vai trim gadiem,

savukārt Latvija vēlas paaugstināt minimālo algu jau 2023. gadā. “Es domāju, ka uzņēmēji saprot, ka par savu darbu ir jāmaksā. Un viņiem būtu pienācīgi jāmaksā. Īpaši, ja cilvēks strādā pilnu slodzi un tajā pašā vietā. Ar pašreizējiem 500 eiro ir ļoti grūti izdzīvot. Galu galā šie pieci simti eiro ir “uz papīra”. Atskaitot visus nodokļus, tas ir vēl mazāk. Pie šodienas augstajām izmaksām ar to ir ļoti, ļoti grūti izdzīvot,” Eglītis skaidroja steigu.

Ministrija piedāvāja darba devējiem un arodbiedrībām jaunu aprēķina formulu: minimālajai algai jābūt vismaz pusei no vidējās bruto algas valstī.

“Šī ir formula, pēc kuras mēs katru gadu atjaunināsim minimālās algas apmēru. Tas notiks 2023. gadā. Mums jāgaida līdz nākamā gada janvārim – tad mēs redzēsim lielu izrāvienu: tas vairs nebūs 500, bet vismaz 650 eiro

[bruto]. Tā varētu būt minimālā alga valstī,” solīja Eglītis.

Viņš norādīja, ka lēmumu nevar pieņemt bez uzņēmēju un arodbiedrību līdzdalības. Tajā pašā laikā darba devēji vēl nav vienisprātis: ne visi ir pārliecināti, ka jaunā formula jāievieš tagad un ka tas jādara radikāli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka situācija dažādās nozarēs un reģionos ir atšķirīga – minimālās algas lēciens Latgalē varētu radīt vairāk problēmu nekā Rīgā, kur vidējā alga ir augstāka nekā valstī.

“Taču diskusijas par šo jautājumu turpinās. Un attiecībā uz nākamā gada janvāri es esmu pārliecināts par 95%, ka tad tiešām būs tie 650 eiro vai kaut kas tamlīdzīgs,” teica Gatis Eglītis.

Pēc viņa teiktā, nākamgad varētu tikt ieviesta arī pamatpensiju koncepcija, ko pašlaik izstrādā Darba ministrija. Tās būtība ir tāda, ka ir noteikta pamatparāds, kas pienākas visiem pensionāriem neatkarīgi no tā, vai persona ir strādājusi vai ne, un tam tiek pieskaitīta otra daļa – tā, tāpat kā tagad, būs atkarīga no darba stāža un veikto obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma.

“Man uz galda ir tehnisks dokuments. Tie ir daudzi dažādu scenāriju aprēķini: ja par pamatu ņemam vienu scenāriju, cik tas izmaksā budžetam? Kādas ir otra scenārija izmaksas? […] Jebkurā gadījumā 90 procentiem pensiju saņēmēju, īpaši mazajiem, pensijas palielināsies. […] Šeit ir svarīgi saprast, kāda tieši būs šī pamatsumma, kas pienākas pilnīgi visiem. Galu galā, jo lielāks tas būs, jo lielāka būs ietekme uz budžetu,” atzina politiķis.